otrdiena, 2012. gada 17. janvāris

Kā neapjukt čūsku valstībā?

Dabas muzeja Gada dzīvnieks 2012 Gludenā čūska

Par šī gada galveno dzīvnieku ir kļuvusi gludenā čūska Coronella austriaca. Tulkojot no latīņu valodas Coronella - neliels kronītis (čūskai uz galvas ir ornaments) un austriaca - no Austrijas.
Jau trīspadsmito gadu Latvijas Dabas muzejs ieceļ kādu no Latvijas dzīvniekiem īpašā godā. Šoreiz sanāca, ka tikāmies trīspadsmito reizi trīspadsmitajā janvārī! Tas čūskām piestāv.. Esam oficiāli aizvadījuši sikspārņa Eiropas platauša gadu un liekam jaunu bildi iekšā!

Galvenais priekšnoteikums Gada dzīvnieka titulam ir tas, lai suga būtu aizsargājama. Izvēli ietekmē aktuāls vai dažreiz arī nejaušs notikums. No Latvijā sastopamajām trim čūskām, gludenā čūska ir ļoti reta, jo Latvija ir tās izplatības areāla ziemeļu robeža. Piemēram, Igaunijā šī čūska nav nemaz sastopama. Pagājušajā gadā tika atklāta jauna atradne Ādažu aizsargājamo ainavu apvidū, tāpēc, šogad, pievēršot čūskai uzmanību, ļoti ceram atrast jaunas atradnes.

Zooloģijas ekspozīcijā atrodas gludenās čūskas stends, nāc un apskati, jo tajā ir redzams unikāls slapjais eksponāts, kur redzams kā gludenā čūska mielojas ar ķirzaku. Muzeja krājumā ir neliela čūsku kolekcija, pārsvarā tie ir slapjie preparāti. Kolekcijai ir liela vēsturiskā vērtība. Piemēram, mums ir gludenās čūskas āda, kas datēta ar 1927. gadu; uzšķērsta gludenā čūska, kurai kuņģī redzama norīta čūska; divgalvains zalktis u.c.

Gludenā čūska mielojas ar ķirzaku

Odze

Zalktis

Akcijas Gada dzīvnieks 2012 zinātniskais konsultants ir herpetologs (rāpuļu un abinieku pētnieks) Andris Čeirāns. Atklāšanas pasākumā Andris stāstīja par Latvijā mītošo čūsku bioloģijas un ekoloģijas jautājumiem un aicināja ziņot par gludenās čūskas novērojumiem. Ja redzat čūsku dabā, nofotografējiet to un foto ievietojiet dabas novērojumu portālā Dabasdati.lv.

Aicinām ziņot

Tagad ir pienācis laiks pastāstīt nedaudz vairāk par to, kā neapjukt čūsku valstībā. Latvijā sastopamas triju sugu čūskas un viena bezkāju ķirzaka.

Zalktis Natrix natrix viegli pazīt pēc diviem labi saskatāmiem gaišiem, dzeltenīgiem vai baltiem plankumiem galvas abās pusēs. Acs zīlīte ir apaļa. Mugurpuses zvīņas nav gludas – tām ir gareniski ķīlīši. Garākā Latvijas čūska: 1m, pat 1,5m. NAV INDĪGS.

Zalktis

Odzes Vipera berus krāsa ir no gaišpelēkas vai gaiši dzeltenbrūnas līdz tumši sarkanbrūnai un pat pilnīgi melnai. Visvieglāk odzi pazīt pēc zigzaga zīmējuma, kas stiepjas pār muguru. Diemžēl sastopamas arī pilnīgi melnas vai sarkanīgi brūnas odzes bez zigzaga zīmējuma. Mugurpuses zvīņas nav gludas – tām ir gareniski ķīlīši. Uz galvas ir tumšs X veida zīmējums. Vienīgā Latvijas čūska ar vertikālām acs zīlītēm. Līdz 75cm gara. INDĪGA.

Odze

Glodene Anguis fragilis ir bezkāju ķirzaka. Tās mugurpuse ir dažādos pelēcīgi brūnos toņos ar bronzas mirdzumu. Acu plakstiņi kustīgi (nav saauguši kā čūskām). Galva tikpat plata, cik viduklis, aste – ar strupu galu. Zvīņas gludas. Vēdera apakšpusē ir sīkas ragvielas zvīņas, tāpat kā citur uz ķermeņa (čūskām uz vēdera – paralēli vairodziņi). Briesmu brīdī spēj nomest asti. Garums līdz 55 cm. NAV INDĪGA.


Glodene - bezkāju ķirzaka

Ir tāds ticējums: čūskas vajag, lai tās zemes nelabumu izsūc un cilvēki varētu dzīvot. Tad nu lūk - saudzēsim čūskas un dzīvosim laimīgi!

Foto: Andris Čeirāns, Uģis Piterāns, Inga Seņavska