Atvadīšanās no gada dzīvnieka 2016 - āpša

Āpša gads paskrējis nemanot! Nākamā - 2017. - gada dzīvnieks jau izvēlēts un tā paziņošana, kā ierasts, notiks janvārī. Bet pirms ķeramies klāt jauniem stāstiem un darbiem, vēlamies piedāvāt nelielu atskatu uz pasākumiem un norisēm, kas organizētas par godu āpsim. 

Gada dzīvnieka titula ieguvēju Dabas muzejā īpaši organizētā pasākumā medijiem un visiem interesentiem paziņojām 21. janvārī.  Pasākumu atklāja muzeja direktore Skaidrīte Ruskule un ar āpšu dzīvesveidu, īpašām pazīmēm, ieradumiem un sugas situāciju Latvijā iepazīstināja muzeja ilggadējie sadarbības partneri Jānis Ozoliņš no LVMI "Silava" un Vilnis Skuja. Atsaucīgie kolēģi no Tērvetes dabas parka bija sev līdzi atveduši arī āpšu ādas un burku ar āpšu taukiem.

 
Drīz pēc gada dzīvnieka izziņošanas muzeju piepildīja mazi un lieli dabas mīļotāji, lai īpašā ģimenes dienā "Āpša labirinti" piedalītos izzinošās aktivitātēs, iegūtu pirmās dabas pētnieka iemaņas un izgatavotu sev mazu suvenīru. Atsaucība bija ļoti liela un esam gandarīti par apmeklētāju interesi un aktīvo līdzdalību!

Sākot ar janvāri, aicinājām sabiedrību iesūtīt stāstus par dažādām pieredzēm un situācijām ar sastaptiem āpšiem vai liecībām par āpšu darbiem un nedarbiem. Sakām lielu paldies visiem stāstu iesūtītājiem! Katrs notikums ir bijis īpašs un katru saņemto ziņu - skaisti noformētu vēstuli vai e-pastu - lasījām ar lielu interesi. Paldies visiem, kas stāstiem pievienoja foto un/vai video materiālus. Īpašs paldies Pēterim, kurš visu gadu regulāri sūtīja videonovērošanas kadrus ar pamanītiem āpšiem savā lauku īpašumā. 

No marta līdz novembrim Slīteres nacionālajā parkā, ar Mežu attīstības fonda atbalstu, un sadarbībā ar LVMI "Silava" un Vilni Skuju notika āpšu videonovērošana. Iegūtais materiāls apkopots 17 minūšu garā videofilmā, kas ļauj ielūkoties īstā meža dzīvē tepat Latvijā. Kadros skatāmi ne tikai āpši, bet arī citas savvaļas zvēru un putnu sugas. Filma ir publiski pieejama Dabas muzeja youtube kanālā. 

https://www.youtube.com/watch?v=EIZa1LPwRJ0

Tuvojoties gada noslēgumam un pavadot āpšus ziemas guļā, novembrī muzejā notika omulīgs pasākums "Āpša stāstiņi". Apmeklētāji mājīgā atmosfērā, sēžot uz paklājiem, klausījās lasījumus par vācu rakstnieka Hansa Falladas radīto stāstu tēlu āpsi Fridolīnu, aplūkoja āpsi un tā kaimiņus tuvplānā un kopā ar improvizatoru Jāni Kluci izkustējās īsteni āpsiskos veidos. Pasākuma gaidītākais brīdis bija filmas skatīšanas un āpšu pavadīšana ziemas guļā. 

Āpšu tēma šogad bija galvenais vadmotīvs arī ikgadējiem muzeja labdarības pasākumiem internātskolu, bērnu namu, krīzes centru audzēkņiem. Apmeklētāji iepazinās ar āpša dzīves paradumiem – uzzināja, kas āpsītim garšo vislabāk; noskaidroja, ko viņš dara ziemā un, ko – vasarā. Un, protams, noskatījās filmu un sagatavoja sev vai kādam mīļam cilvēkam mazu dāvaniņu - filca apsīti. 

Sakām lielu paldies visiem apmeklētājiem, muzeja atbalstītājiem, draugiem un domubiedriem, kā arī visiem kolēģiem, kas ar radošiem risinājumiem, darbu un zināšanām palīdzēja realizēt  āpša gada ieceres! 

Gada dzīvnieks 2017 būs pārsteigums! Apsolām!

Dabas akadēmijas 1. sezonas galerija

„Dabas akadēmija” ir neformāls pasākums visiem interesentiem, kurā dabas un vides izziņa papildināta ar muzikālu priekšnesumu. Koncertciklu atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds

2015./2016. gada sezonā Dabas muzejā notika trīs „Dabas akadēmijas” pasākumi. Piedāvājam nelielu fotogaleriju par katru pasākumu. 

Sēņu dienas 2016

Līdz svētdienai, 18. septembrim, muzejā skatāma gadskārtējā savvaļas sēņu izstāde. Kā allaž, muzeja darbinieki un citi brīvprātīgie palīgi no rītiem dodas mežā, lai sarūpētu jaunu sēņu porciju. Izstādes mērķis ir pārsteigt apmeklētājus ar bagātīgo ēdamo, neēdamo un aizsargājamo sugu daudzveidību, kas sastopama savvaļā un parkos. Eksponētās sēnes ievāktas Ogres, Siguldas, Kalnciema un citos tuvējos mežos. 

Kā pēta tauriņus?

Vasara arī mūsu pētniekiem ir aktīvākais laiks, lai ievāktu materiālu dabā. Šoreiz piedāvājam nelielu ieskatu tauriņu pētniecībā. 

Latvijā, kopš 2015. gada, norisinās projekts „Bezmugurkaulnieku fona monitorings 2015.-2017.gads”, kura vadošais partneris ir Daugavpils Universitāte, bet piedalās speciālisti arī no Latvijas Universitātes, Latvijas Dabas muzeja un citām organizācijām.

Fona monitoringa mērķis ir sniegt informāciju par sugu populāciju lieluma izmaiņu

tendencēm valstī. Monitoringa ietvaros tiek reģistrētas visas ar attiecīgo metodi konstatējamās sugas.

Šogad noritēja minētā bezmugurkaulnieku fona monitoringa otrā sezona. Pētījumā piedalās arī muzeja entomologs Nikolajs Savenkovs, kurš ir viens no ievērojamākajiem tauriņu pētniekiem ne tikai Latvijā, bet ir labi zināms arī Eiropā.

Lai iegūtu datus par tauriņu sugu izplatību noteiktās teritorijās, vasaras sākumā pētnieki pēc metodikas iepriekš izvēlētās vietās – parauglaukumos – izvietoja kukaiņu gaismas lamatas (skat. 1. att.). Gaismas lamatas tika iedarbinātas uz diviem mēnešiem – no jūnija vidus līdz augusta vidum.

1. att. Foto: LDM arhīvs

Naktstauriņu monitorings tiek veikts ar pašķērājtipa gaismas lamatām (attēlā pa labi). Tauriņu lamatas aprīkotas ar lampu naktstauriņu pievilināšanai diennakts tumšajā laikā. Lamatām ir jumtiņš, kas pasargā degošo un silto spuldzi no lietus. Gaismas pievilinātie tauriņi tiek ievilināti lamatās, kur tos apdullina narkoze.

Lamatas tiek iztukšotas reizi nedēļā un pēc katras iztukšošanas iegūtais materiāls, no 15 parauglaukumiem, nonāk uz Nikolaja galda. “Porcijas” var būt ļoti atšķirīgas pēc apjoma. Katras “porcijas” apstrāde var aizņemt no divām stundām līdz pat dienai. “Porciju” lielumu nosaka laika apstākļi – siltās naktīs materiāla būs vairāk. 

Izmantojot pinceti, mikroskopu, speciālu literatūru un savas sugu daudzveidības zināšanas, Nikolajs uzskaita katru tauriņu un nosaka tā sugu (skat. video). Tiek fiksēts katrā parauglaukumā izņemto tauriņu sugu un eksemplāru skaits. Iegūtie rezultāti tiek ievadīti datu bāzē, kas ļauj pētniekiem salīdzināt katras sugas dinamiku pa nedēļām un salīdzināt to pa gadiem. Lamatās gadās gan ļoti bieži, gan reti sastopami tauriņi. Piemēram, šogad palaimējās atrast pat vienu jaunu sugu Latvijas faunai Deltote deceptoria (skat. 2. att.).

2. att. Foto:  Lepiforum.de

Daļa no monitoringā ievāktā materiāla nonāk arī muzeja krājumā un tiek saglabāta kā informācija par dabas vēsturi Latvijā. Savukārt datu bāzē ievadītā informācija tiks analizēta un izmantota kā pamats ne tikai valsts līmeņa monitoringa atskaitēs, bet arī citos pētījumos par bioloģisko daudzveidību. 

Dažās fotogrāfijās var aplūkot, kā tauriņi tiek saglabāti muzeja krājumā. Fotogrāfijās redzamie paraugi nav saistīti ar monitoringu. 

 Foto: D. Pakalns (Tauriņi muzeja krājumā) 

  Foto: D. Pakalns (Tauriņi muzeja krājumā) 

 Foto: D. Pakalns (Tauriņi muzeja krājumā)  

 Foto: D. Pakalns (Tauriņi muzeja krājumā)