No
draugiem kaimiņzemē saņēmām vairākus stāstus par kādas ģimenes un āpšu
līdzāspastāvēšanu.
Pirmā daļa
"Lielais dārgums"
Mūsu
ģimenes āpšu stāsts sākās jau pirms vairākiem gadiem. Mūsu lauku mājas atrodas
skaistajā Viljandi apkārtnē. Te ir lauki, jauktu koku meži, pauguri, ielejas,
strauti un līkločiem bagāta upe. Tuvākie cilvēkkaimiņi
atrodas turpat kilometra attālumā, bet, kā kompensācija tam, netālu
no mums dzīvo lieliski cita veida iemītnieki. Esam jau ļoti saraduši
un piešķīruši tiem vārdus. Ap māju staigā jaunais stārķis Tīna un gaida
savu draugu, klijānu pāris Hilda un Holgers netālajā mežā dzīvo jau ceturto
gadu, bet krēslas stundās deviņas stirnas nāk mieloties pie mūsu smiltsērkšķu
krūmiem. Un vēl mums ir Matilde! Pirmo reizi mēs viņu satikām pirms sešiem
gadiem. Reiz pastaigas laikā abus mūsu lielos suņus pārsteidza kaut kas
nepārprotami interesi rosinošs, bet arī biedējošs. Aizrautīgā
riešana, bet tai pat laikā drošās distances ieturēšana liecināja, pēc suņu
domām, ka radījums, kas kustējās zālē bija diezgan aizdomīgs atradums.
Steidzāmies pie suņiem, lai atturētu tos no pārinodarīšanas tam, kas visdrīzāk
bija ezis vai zaķis, bet tas, ko ieraudzījām vēl šodien liek mums smaidīt. Zālē
tumšs kaķa lieluma radījums gārdza un šņāca, drosmīgi stādamies pretim suņiem
un atteikdamies bēgt, pie krūtīm sargādams sev kaut ko ļoti dārgu. No āpša
ķepām, piespiestām sev cieši klāt, nāca skaļa zumēšana, kas izrādījās bija
pūznis dzīvu kameņu. Brašais āpsis drosmīgi sargāja savu dārgo atradumu,
lieliski tikdams galā ar suņiem! Saucām suņus prom un atstājām āpsi baudīt savu
saldo atradumu.
Otrā daļa
"Tikšanās ar četriem āpsēniem"
Vēlāk šad un tad mūsu ceļi ar Matildi krustojās.
Visaizraujošākā tikšanās bija pagājušā gada 8. jūlijā, kad bijām izgājuši savā
ikvakara pastaigā. Pēkšņi Matilde bija uz ceļa mums priekšā, un ne viena - pakaļ
viņai klumpačoja mazs radījums. Pēc neilga brīža sekoja vēl viens, tad vēl viens
un vēl viens. Tā tovakar sastapāmies ar pieciem āpšiem jeb Matildi un viņas
četriem āpsēniem. Izdevās arī uzņemt dažas fotogrāfijas. Ģimene nelikās
traucēties vai arī pa šiem gadiem jau pie mums bija pieraduši. Lai kā arī
nebūtu, bijām ļoti priecīgi par tikšanos, un līdz vasaras beigām vēl vairākas
reizes sastapāmies ar Matildi un viņas bērniem.
Tekstu un foto autore Külli Joonson
